Parunāsim par… pieaudzētiem matiem.

Sveikiņī! Šodiena ir īpaša ne tikai ar to, ka ir uzsnigusi pamatīga sniega kārta, par ko priecāties un ar ko dalīties soctīklos, bet arī ar to, ka man patīk atzīmēt visvisādas gadadienas. Un šodien ir apritējis tieši gads, kopš pirmo reizi apmeklēju Baltic Beauty izstādi. Tas ir viens. Bet ar ko man tā bija tik īpaša, lai atcerētos pat pēc gada?

Es tur nopirku sev matus!

Mani mati ir diezgan garš stāsts, un, ja Tev ir laiks un enerģija, un tējas krūze blakus, tad vari to veltīt, lasot par to, kā un kāpēc esmu nonākusi pie pieaudzētiem matiem, bet, ja ne – scrollo pāri.

Tas viss sākās jau 1994. 25.jūnijā, kad nācu šajā pasaulē, kā stāsta mamma, – bez matiem. Nu teorētiski – ar. Respektīvi – ar mazu gaišu pūciņu, kura ilgi, ilgi arī tā palēnītēm auga, līdz sasniedza garumu, kad varēja sākt spraust sprādzes un siet mini gumijas, lai tie man uz galvas būtu redzami, jo vasarās tie izbalēja līdz krāsoto platīnblondīņu sapnim un kļuva neredzami. Pirmo reizi mamma man matus grieza 3 gadu vecumā, nogriežot man taisno čolku – poniju, best decision ever, jo, lai vai kā man mati ir mainījušies, čolkas dažādās izpausmēs ir bijušas man lielāko daļu dzīves. Atgriežoties pie stāsta… Un jau tajā laikā apzinājos, ka tās pieneņu pūkas, kas bija mani mati bērnībā, nebija tas, ko patiesībā vēlos. Un kā var būt citādāk, ja pirmās bērnības draudzenes – kaimiņienes, romu tautības meitenes un sievietes, pie kurām regulāri ciemojos, stāvēja pie spoguļa un ķemmēja un virpināja lielās copēs savas tumši brūnās un melnās matu rotas, kas stiepās līdz pat dibenam?  Tāpat arī gari un biezi mati tolaik bija arī manai vecākajai māsīcai, un es pat ļoti labi atceros brīdi, kad mammai laukos teicu, lai uzpin man bizes. Bet kādas gan dižās bizes varēja sanākt no maniem matiem, bet es, kā vienmēr, esmu gribējusi to, kā man nav, un, ieraugot sevi spogulī, sāku raudāt un kliegt, ka negribu tādas, “Gribu tā kā Ilzei!” ;D Tāpēc kā lielu piedūrienu mamma uzadīja sarkanu cepuri, kurai piešuva divas baltas dzijas bizes. Nja. Tas bija pietiekami uz to brīdi.
Visu sākumskolas laiku matus griezām reti, ļāvu tiem dzīvoties bez čolkas, tie tāpat bija plāni, gaiši Latvijas pelēkie, vasarās balēja, pēc mazgāšanas spīdēja, viegli lokojās, un izskatījos pēc mazas princeses, it īpaši, ja mati tika sagofrēti vai sasieti divās augstās astēs.
Sākot 7.klasi, kad vēl biju jauks, veselīgs bērns, nogriezu poniju. Sākās grūti laiki. Mati, kā jau būdami dabīgi, čirkojās, liecās, būtībā bez taisnojošā līdzekļa un fēna, un apaļās ķemmes nekā citādi tos savaldīt nevarēju, jo taisnotāja man nebija, tāpēc konstanti katru dienu pinu divas bizītes, arī tad, kad 7. klases otrajā pusē sākās emo-pokemonu laiki un es saņēmos aiziet pie friziera. Man izfilēja mīlīgu emo frizūru, atstājot garumu garākajiem matiem, kura ataugot daudz neatšķīrās no maniem iepriekšējiem matiem, jo spurainas, layered frizūras ir vizuāli pievilcīgas, ja ir taisnas. Tā es turpināju pīt savas klasiskās signature bizītes, uzkasot matus kroņa daļā, izskatoties pēc miskastes, bet, hey, kuram nav bijis kauns par savu izskatu kādā dzīves periodā? Tajā vasarā notika liels pavērsiens – man uzdāvināja taisnotāju! Sākās jauna ēra ar vienmēr taisnu čolku un tīri ok, ne pārāk izfilētiem matu galiem, joprojām masīvi matus uzkasīju un pūtu teju visu matu lakas flakonu, toties atradinājos no tām divām smieklīgajām bizītēm un sāku izskatīties pēc cilvēka, lai gan neapzinājos karsto ierīču ietekmi uz matiem, bet whatever. Tas ir pēdējais laiks, kad atceros savus matus tik “biezus” [respektīvi nevaru tos saukt par bieziem, jo salīdzinoši tie vienalga bija kā daži mati, bet tie bija, iespējams, biezākie un veselīgākie mati, kādi man ir bijuši] kā tobrīd. Jo vienā vakarā man apnika pārāk taisnas un vienmērīgas bizes, kas bija aptuveni līdz krūtīm, tāpēc paņēmu šķēres un nogriezu spurainus matus līdz pleciem. Tas, ka matus griezu pati, nebija nekas neierasts, jo mēdzu atjaunot savu pakāpenisko griezumu ar šķērēm vai skuvekli. Bet šoreiz tiešām saņēmu visas drosmes un nostājos pie spoguļa un šņik-šņik. Visi bija šokā vai pat priecīgi pārsteigti, ka izdarīju to pati, izņemot mani – biju tik mierīga un apmierināta, ka raudāju tikai tad, kad frizierei tas viss bija jālabo un jānogriež īsāks nekā vēlējos. Tā bija pirmā reize, kad raudāju pēc friziera, bet hormoni tajā vecumā dara savu un nekad nekas nav labi. Otrā reize bija pēc gada, kad aizgāju uz to pašu frizētavu, kur iepriekš, šoreiz pie vīrieša. Pēc tam raudāju nedēļu. Nedēļu!! Jo? Kā atbildi uz lūgumu mazliet izfilēt matus viņš man uz pakauša nogrieza aptuveni 4cm garu cāļa cekulu, izfilējot ļoti īsus matus arī pārējās pakāpēs, atstājos ļoti plānas šķipsnas kā garākos matus, pie tam – asimetriski. Biju tik nikna un satriekta, ka biju gatava darīt visu, lai mati ātrāk augtu, un, lai gan ar laiku sadzīvoju, tas ir atstājis lielas sekas uz maniem matiem šobrīd. Tas varētu šķist dīvaini, jo ir pagājuši 7 gadi, bet stāsts vēl nav beidzies. Tā arī mati turpināja augt – biezāki, pakāpeniskāki augšpusē, plāni apakšā. Pēdējo reizi pie friziera biju pirms 12.klases, t.i. pirms 4 gadiem, kad izdomāju, ka gribu īsu, spurainu bobu, un tā bija vienīgā reize, kad friziere nogrieza par maz. ;D Viņa tikai atjaunoja pakāpi. Jāpiebilst, ka šajā brīdī jau gadu aktīvi krāsoju matus un biju kļuvusi par veģetārieti. Noteikti tam vai lielajam stresam skolā, dzīvē, vai tam visa kopā ir bijusi ietekme uz manu matu augšanu, bet ilgu laiku cilvēki domāja, ka matus visu laiku apgriežu, jo garāki tie nekļuva. Tie stāvēja uz vietas, jo tie, kas izstiepās kaut cik garāki, izkrita. Un tā vēl līdz šim brīdim. Lai gan pa vidu periodā, kad matus mazgāju reizi nedēļā, liku kokosriekstu eļļas maskas utt, mati atkal sasniedza garumu pāri krūtīm, kas bija mans lepnums, uz kuru kā caur rozā brillēm skatījos un nevēlējos mainīt, kaut gan tie paši garākie mati bija uz rokas pirkstiem skaitāmi. Tad pienāca mazs krīzes moments, kas ir atsevišķs storytime, bet īsumā – kad strādāju Origo, pie manis atnāca kliente, kas sāka uzdot dažādus jautājumus, sāku small talk ar viņu līdz viņa sāka man “pareģot” nākotni un teikt, ka man jāmaina matu sakārtojums utt, jo es izskatoties nevīžīgi [lai gan kurš var izskatīties apburoši 8os no rīta, ejot uz darbu Origo] un pats dīvainākais bija tas, ka tajā dienā tieši biju domājusi par īsiem matiem nedaudz zem ausīm. Daudzi draugi zina šo stāstu un brīnās, kāpēc to sievieti vispār ņēmu galvā, bet es aizgāju mājās, paņēmu šķēres un gandrīz ar asarām acīs nolīdzināju galus, atbrīvojoties no šķipsnas kādu 7cm garumā. Tagad to daru ik pa laikam, jo matu gali noreducējas līdz dažiem matiem, tāpēc nav izvēles, bet vairs tā nesatraucos, jo – par ko ir stāsts šajā ierakstā – es nopirku matus. ;D

Godīgi sakot, pirmo reizi aizejot uz Baltic beauty 2015, biju vīlusies, un maz ko sev interesējošu atradu, cerams, ka šogad būs interesantāk, bet tas ir, runājot par dekoratīvās kosmētikas daļu. Gāju uz izstādi kopā ar @shattred, abiem bija tāds diezgan “Meh” par visu un vienā brīdī kaut kā atdalījāmies. Pa šo laiku biju aizgājusi uz otru zāli, kas paredzēta visam par un ap matiem. Kā gaisma tuneļa galā man parādījās stends ar matu tresēm visdažādākajās krāsās, garumos, un tas pat nebija Mella stends, kas atradās pie pašas ieejas un kam jau gāju garām, vairs neatceros, kurš tas bija, bet, šķiet, ka vairāk par diviem matu stendiem tur nebija. Pārdevēja apsēdināja mani krēslā un iesprauda man matos 45cm 5 klipšu tresi, un es līdz tam brīdim nekad nebiju jutusies kā tāda princese.. Kad parēķināju kopējās izmaksas, sapratu, ka šis sapnis jāatmet.. uz aptuveni 10 minūtēm. ;D Ejot ārā, piegāju pie Mella stenda, pastāvēju, apbrīnoju visu, kas pie sienām, pavēroju meistares darbībā un atkal sagribēju “piemērīt” matus. Apsēdos, un man iesprauda divas 5 klipšu treses tumši brūnā krāsā 56cm, iztaisnoja kopā ar īstajiem. Paskatījos spogulī un iemīlējos. 100% dabīgi cilvēku mati gandrīz līdz dibenam par daudz saprātīgāku cenu, nevarēju laist garām iespēju un kopā par abām tresēm atstāju 60 eiro, uzklausīju padomus, saņēmu bukletus un gāju no izstādes ārā ar smaidu sejā un piepildītu sapni par gariem matiem.

img-20151113-wa0002img-20151107-wa0028

1.diena [tā pati] – aizgāju uz darbu un nevarēju beigt priecāties par iespēju pīt garas bizes un aptīt matus ap kaklu, paralēli sūtīju selfijus un patīkami šokēju gan draugus, gan kolēģus, gan ģimenes locekļus. Kamēr strādāju, gribējās galvu pieturēt, jo 56cm garie papildus mati kopā uz 10 klipšiem maniem mazajiem matu sīpoliņiem bija liela slodze, un tas turpinājās vēl kādu laiku, līdz galva pierada pie jaunās rotas. Jau uzreiz sapratu, ka, 5 klipšu treses saspraužot uz galvas, manos plānajos matos, tā visa ir par daudz un tai padarīšanai būtu jāizdomā kāds ergonomisks izkārtojums, lai augšējā trese neveidotu dīvainu kūkumu uz pakauša.
2.diena – piecēlos par pusstundu agrāk, kuru arī centīgi pavadīju pie spoguļa, spraužot iekšā matus. Pirmajās reizēs tas tiešām bija stragls, jo, kā jau teicu 2×5 klipši maniem matiem ir daudz. Devos uz darbu un turpināju visus pārsteigt ar jauno “frizūru”. Vakarā izdomāju, ka mati ir tomēr mazliet par garu, jo pati esmu maziņa un tie aizņēma 1/3 daļu no mana auguma, tāpēc likās pārāk nedabiski, kā arī veiksmīgi matus izfilēju, dodot tiem manu īsto matu ‘piesitienu’.
3.diena – kad sapratu, ka 2×5 klipšu treses neiet krastā, izdomāju, ka vislabākais veids, kā šo situāciju atrisināt, ir treses sagriezt. DIY, you know. Vienu tresi atstāju veselu ar 5 sprādzēm, otru sadalīju trīs daļās – 2 x pa 1 sprādzei un 1 x pa 3 sprādzēm ar domu, ka vienu klipšu šķipsnas var piespraust pie deniņiem vajadzības gadījumā, bet ar laiku doma pačibēja, jo tās ātri krīt ārā un padara dzīvi neērtu.

Pēc tam matu iespraušana no rīta aizņēma vien 5 min, jo, kad iemācies, kur atdalīt matus, kur precīzi iespraust 3 klipšus, kur – 5, tad tas viss kļūst elementāri.

Par krāsu. Meistare man pieskaņoja [kā tagad skatos mājaslapā] 4.toni, kas ļoti labi saplūda ar manu tā brīža matu krāsu, kaut arī tajā momentā biju virs brūniem matiem uzkrāsojusi baklažānu, kaut kāds dīvains ombre. Un kas man patika, bija tas, ka tonis matiem nebija viendimensionāls, bet pa vidam bija gaišāki brūni un tumšāki brūni mati, kopā veidojot vēsu tumši brūnu toni, kas izskatījās dabiski un tieši kā mani īstie mati ar dažiem izņēmuma gadījumiem, kad īstos matus krāsoju tumši brūnus un pagāja laiks, kamēr tie pabalēja, jo parasti pēc nokrāsošanas tie ir teju melni. Tajos brīžos atšķirību varēja redzēt, bet to var viegli nomaskēt, uztaisot asti, half up-do vai sačirkojot. Tad es šo situāciju apgriezu otrādi, augustā nokrāsojot gan īstos, gan pieaudzētos matus, un kopš tā laika nevaru sūdzēties par krāsu nesaderību, jo pieaudzētie mati krāsu tur daaaaaaaudz ilgāk, tas bija labs lēmums, kuru gan ilgi pirms tam pārdomāju. Mati tāpat vairs nebija tik mīksti, vijīgi un viegli ķemmējami kā sākumā, tāpēc krāsošana to kvalitāti nepasliktināja. Vienīgais, ka klipšu matus nedrīkst balināt, tāpēc, kad gribēšu ombre, būs jāpērk vai nu jau gatavs komplekts ar ombre tresēm vai blonds komplekts jākrāso pašai.

Par kopšanu. Elementāri. Viss tāpat kā īstajiem matiem, tikai mazliet retāk. Respektīvi, ja matus nēsā katru dienu [kas vispār nebūtu ieteicams], tad tie būtu jāmazgā reizi nedēļā. Es gan esmu slikta un mazgāju tos reizi divās, jo tomēr ir dienas, kad matus nespraužu, piemēram, brīvdienas vai 1% no dienām, kad ir slinkums. Vispār ir tā, ka iespēja, ka satiksi mani bez iespraustiem klipšiem ir 1 pret 100, jo tas ir tāpat kā ar visu šai pasaulē – kolīdz pamēģini, tā vairs nevar iztikt bez. Mazgāju ar parasto šampūnu, kaut gan jāmazgā ar saudzīgu šampūnu, bet nesūdzos. Kompensēju ar ilgu maskas turēšanu un saudzīgu mazgāšanas procesu. Kas ir jāpiebilst – uzmanīgi ir jāmazgā mati tieši pie sprādzēm, taču tur tie visātrāk paliek netīri. Un jā – mākslīgie mati taukojas, jo eļļas no galvas ādas un matu saknēm nonāk uz pieaudzētajiem. ;D Svarīgākais ir matus ķemmēt – pirms ielikšanas, pa dienu un pēc izņemšanas – tici man, dzīve būs vieglāka. Kaut gan man ir bijis visādi – esmu gan gulējusi ar matiem [vairākkārt] un neiesaku to darīt [lai arī pati to daru], tāpēc no rītiem tie ir bijuši sapiņķerējušies un grūti izķemmējami, tādos brīžos palīdz serumi un taisnojošie līdzekļi, lai padarītu tos mīkstākus un slīdīgākus. Arī ik pa laikam matos prasās ko tādu ielikt, lai izskatītos dzīvīgāki. Viss tāpat kā ar īstiem matiem.

Kāpēc negulēt ar klipšiem? Ir dienas, kad man ir slinkums tos ņemt ārā vai zinu, ka nākamajā dienā būs agri jāceļas un nebūs laika tos iespraust, bet ir vairāki iemesli, kāpēc tas nebūtu vēlams.
1. klipši uz īstajiem matiem, saknēm, galvas ādu jau dienas laikā rada lielu slodzi, tāpēc uz nakti vajadzētu ļaut visiem atpūsties.. arī pašai.
2. labāks miegs, jo nav sprādžu, kas rautu aiz matiem, ja sanāk uzgulties un grozīties.
3. berzēšana pret spilvenu un pinķerēšanās tos ar laiku bojā, jo rīta izmisīgā ķemmēšana noved pie lūšanas un šķelšanās.

Bieži saņemu jautājumus, vai tie ir īsti. Mella mājaslapā ir norādīts, ka tie ir 100% dabiski mati, taču, pirms to uzzināju, visiem atbildēju, ka liekas, ka jā, jo tie šķeļas un uzvedas tieši tāpat kā manējie, vienīgi sašķēlušos galus negriežu, jo diemžēl tie garāki neaug. ;D Bet tiešām – daudzi pat nepateiktu, ka tie nav mani mati, jo tie ar laiku pieskaņojās man un pieņēma manu personību.

Kā tie ir iespaidojuši manu matu veselību? Ir gan pluss, gan mīnuss.
+ ikdienā tie atvieglo matu veidošanas procesu un viss, kas man ir jādara, ir jāizžāvē un jāiztaisno čolka, varbūt reizēm ar taisnotāju jāpārlaiž pāri čirkām, lai sapludinātu abus matus kopā, tāpēc, ja vien nečirkoju, varu teikt, ka laiks, kurā matiem jācieš no karstajām ierīcēm, ir mazinājies. Arī es iegūstu papildus laiku, jo vai nu iespraužu matus un atstāju tos, kā ir, un neveidoju, vai arī saspraužu ar sprādzi vienkāršā half up – do [kā bildē]. Visbombīgāk ir, ja iepriekšējā dienā ir veidotas čirkas un pēc klipšu izņemšanas tās ir saglabājušās līdz nākamai dienai, un bez laika patēriņa un piepūles iegūsti čirkas atkārtoti.
– tā kā mani mati nav no tiem stiprākajiem, un savu matu neaugšanu noveļu uz to – kā mana ķīmijas skolotāja teica -, ka mata sīpoliņš notur aptuveni noteiktu mata garumu, ka mani mati ir vienkārši vāji, tad tas ir attiecināms arī uz to, ka ikdienā tiem ir jānes šāda nasta, kas, ja nepareizi ielikta, slīd ārā, velkot sev līdzi matus, pie kā sprādze ir pieķērusies. Īpaši bieži tas gadās ar sānu sprādzēm 5x treses galos, kas ir iespraustas virs ausīm. Pirmkārt, tās rauj aiz matiem, paķerot kādu sev līdzi, otrkārt, tas sāp un ir kaitinoši. Tāpēc ir jāvelta laiks, lai kārtīgi ieliktu klipšus, var iepūst arī matu laku pirms spraušanas, ja mati ir slideni un plāni. Un tāpēc nevajag gulēt ar matiem, un tāpēc, tos ķemmējot, ir jātur sprādzes pie saknēm.
+ taču visveselīgākā šajā visā ir pašpārliecinātība, ko esmu guvusi, kopš iegādājos šo aksesuāru, un tas ir pats galvenais.

Gada garumā mati ir saglabājušies ļoti labi, ņemot vērā, ka lietoju tos ļoti bieži. Vienīgais, ka aptuveni pēc 8 mēnešu lietošanas ik pa laikam kāda no sprādzēm sāka atdalīties, jo diedziņi vairs neturēja. Tad nāca palīgā melns diegs un adata. Tagad lielāko daļu no tām esmu atkārtoti piešuvusi, uzskatu, ka nav jēgas pirkt jaunu komplektu, ja mati paši ir saglabājušies labā stāvoklī un sprādzes kalpo. Taču abas, ko sanāk pārspraust visbiežāk, kas ir iepriekš minētās sānu sprādzes virs ausīm, vienā brīdī salūza un tās vairs nav iespējams izmantot. Labi, ka drīz pēc matu nopirkšanas tresi sagriezu, jo rezultātā man bija divas lieka, ko pāršūt.
Bet arī rezerves sprādzes ir viegli nopērkamas, tāpēc domāju, ka jaunu tresi ir vērts pirkt tad, ja šādas problēmas sāk atkārtoties pārāk regulāri, un es zinu, ka man šāds brīdis lēnām tuvojas, bet zinu, ka būs ļoti žēl šķirties tieši no šiem matiem, jo esmu cilvēks, kas pieķeras lietām. Tie, protams, ir kļuvuši sausāki un sabojātāki, taču ar maskām un ilgu kondicioniera turēšanu to var labot.

Pieļauju, ka jūs gribētu vairāk bilžu, bet tās visas bij sliktas kvalitātes briesmīgas WhatsApp bildes, no kurām tāpat labākās ir pazudušas.

Un te nu atkal ir plkst 1.30 naktī, kad pabeidzu bloga ierakstu, es ļoti ceru, ka ir kāds, kam nebija slinkums kārtējo reizi lasīt šo visu murgu palaga izmērā. Man patīk dalīties pieredzē, lai arī kāda tā būtu, un domāju izveidot līdzīgu rakstu arī ar nagiem, bet tiem vēl gads nav pagājis. ;D

Lai jauka nedēļas nogale!

Līdz nākamai reizei! ^^

Advertisements

2 thoughts on “Parunāsim par… pieaudzētiem matiem.

  1. Paldies, ka padalījies, es jau labu laiku domāju par pieaudzētiem matiem, jo lai cik aktīvi to noliedzu, ēšanas paradumu maiņa tos ir ietekmējusi un izskatās, ka jāēd vairāk taukskābes haha, bet vispār vai esi dzirdējusi par olīveļļas masku? Neatceros, vai blogā esmu minējusi, bet 1 nedēļu katru dienu un pēc tam reizi nedēļā ir jāliek matos olīveļļa, iemasējot tieši saknēs kas mitrinās galvas ādu un matus un pēc tam tie augs daudz ātrāk. Pati izmēģināju un lai gan katru dienu eļļu mazgāju ārā ar šampūnu pēc tās nedēļas mati bija kā persiks/kucēna kažociņš un viss mīkstais un vijīgais šajā pasaulē 🙂 iespējams, ka garuma izmaiņas bija placebo, bet man likās, ka arī aug labāk.
    Bet runājot par fake matiem, aizvien biežāk domāju, ka vēlos šķipsnas tieši biezumam, jo ja garumā mati palēnām ataug, zinu, ka ar saviem iedzimti smalkajiem matiem neko ļoti apjomīgu neizaudzēšu, bet pagaidām vēl baidos gan par finansiālo ieguldījumu, gan kopšanu.

    • Hey, paldies arī Tev! 🙂 tās eļļas, eh, nu laba lieta, bet tad, ja nav slinkums. 😀
      Par finansiālo – firmai, no kuras es pirku, ir arī veikals ne tikai internetā, domāju, ka nav obligāti jāperk pilns komplekts, ar vienu tresi biezumam pietiks. Un, ja kopsi, kalpos ilgi, ja kopsi kā es – arī ilgi 😀 ir vērts, domāju. 🙂

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s

%d bloggers like this: